Preeklampsija ir stāvoklis grūtniecības laikā, kas saistīts ar paaugstinātu asinsspiedienu un var ietekmēt gan mammas, gan bērniņa veselību. Tā parasti attīstās pēc 20. grūtniecības nedēļas.

Mūsdienu pētījumi arvien vairāk pievērš uzmanību tam, ka nozīme var būt ne tikai hormoniem vai ģenētikai, bet arī tam, kas notiek mūsu zarnās — mikrobiomā.

Kas ir zarnu mikrobioms?

Zarnu mikrobioms ir miljardiem mikroorganismu (baktērijas, sēnītes u.c.), kas dzīvo mūsu zarnās.

Tie palīdz:

• sagremot pārtiku
• regulēt imunitāti
• mazināt vai veicināt iekaisumu
• ražot svarīgas vielas organismam

Grūtniecības laikā mikrobioms dabiski mainās. Taču, ja šis līdzsvars tiek izjaukts, tas var ietekmēt veselību.

Kā zarnas var būt saistītas ar preeklampsiju?

Pētījumi rāda, ka sievietēm ar preeklampsiju biežāk novēro:

• mazāku “labo” baktēriju daudzumu
• vairāk iekaisumu veicinošu baktēriju
• izmaiņas vielās, ko šīs baktērijas ražo

Tas var ietekmēt:

• asinsvadus
• iekaisuma līmeni organismā
• placentas darbību

Saikne starp zarnām un placentu

Jaunākie pētījumi runā par tā saukto zarnu–placentas saikni.

Tas nozīmē, ka:

• zarnu baktērijas un to radītās vielas var ietekmēt placentu
• placenta savukārt ietekmē procesus organismā kopumā

Šī saikne darbojas abos virzienos.

Kas ir eksosomas?

Eksosomas ir ļoti mazas “ziņnešu” daļiņas, ar kuru palīdzību šūnas savā starpā sazinās.

Tās pārnes:

• informāciju (piemēram, mikroRNS)
• signālus par iekaisumu vai regulāciju

Pētījumos redzams, ka preeklampsijas gadījumā šī komunikācija var būt traucēta.

Kāpēc svarīgas ir zarnu baktēriju radītās vielas?

Zarnu baktērijas ražo dažādas organismam svarīgas vielas. Viena no svarīgākajām grupām ir īsās ķēdes taukskābes (SCFA).

Tās palīdz:

• mazināt iekaisumu
• stiprināt zarnu sienu
• atbalstīt imunitāti

Ja mikrobioms nav līdzsvarā, šo vielu var būt mazāk.

Ko šobrīd pēta zinātne?

Zinātnieki šobrīd arvien aktīvāk pēta, kā ietekmēt zarnu mikrobiomu un ar to saistītos procesus, lai samazinātu preeklampsijas risku vai uzlabotu tās gaitu. Tiek aplūkotas vairākas pieejas, kas darbojas dažādos līmeņos — sākot no zarnu baktēriju sastāva līdz pat šūnu savstarpējai komunikācijai.

1. Zarnu mikrobioma atjaunošana (FMT)

Fekāliju mikrobiotas transplantācija (FMT) ir metode, kuras laikā no veselīga donora iegūts mikrobioms tiek ievadīts cita cilvēka zarnās, lai atjaunotu baktēriju līdzsvaru. Šī pieeja jau tiek izmantota noteiktu zarnu slimību ārstēšanā, taču saistībā ar grūtniecību un preeklampsiju tā vēl ir agrīnā izpētes stadijā. Zinātnieki pēta, vai mikrobioma atjaunošana varētu pārtraukt iekaisuma procesus un uzlabot vielmaiņas signālus, kas ietekmē placentas darbību.

👉 Ko tas nozīmē man kā sievietei?
Šobrīd tā nav ikdienā pieejama vai nepieciešama metode. Taču tā parāda, cik liela nozīme ir veselīgam mikrobiomam kopumā. No savas bērnības atceros, ka plaušu karsoņa vai stipra klepus gadījumā vecmamma lika pienā govs fēces un bērnam šis piens bija jādzer. Vai tas arī bija savā ziņā FMT?

2. Prebiotikas

Prebiotikas ir vielas (visbiežāk šķiedrvielas), kas kalpo kā barība labvēlīgajām zarnu baktērijām. Pētījumi analizē, kā dažādi šķiedrvielu veidi ietekmē mikrobioma sastāvu un tā spēju ražot organismam svarīgas vielas. Tiek pieņemts, ka, veicinot “labo” baktēriju augšanu, iespējams mazināt iekaisumu un uzlabot vielmaiņas procesus, kas ir svarīgi veselīgai grūtniecības norisei.

👉 Ko tas nozīmē man kā sievietei?
Ikdienā svarīgi uzturā iekļaut pietiekami daudz šķiedrvielu — dārzeņus, sēklas, pilngraudus — jo tās baro labās baktērijas.

3. Probiotikas

Probiotikas ir dzīvas baktērijas, kuras, nonākot zarnās, var papildināt esošo mikrobiomu. Zinātniskajos pētījumos tiek analizēts, vai konkrēti baktēriju celmi (piemēram, Lactobacillus un Bifidobacterium) var palīdzēt samazināt iekaisumu, uzlabot zarnu barjeras funkciju un ietekmēt imūnsistēmas darbību. Daži pētījumi arī vērtē probiotiku iespējamo ietekmi uz asinsspiediena regulāciju grūtniecības laikā.

👉 Ko tas nozīmē man kā sievietei?
Fermentēti produkti (piemēram, skābēti dārzeņi, mājās gatavots kefīrs vai jogurts) var palīdzēt papildināt mikrobiomu ar labvēlīgām baktērijām. Iespēja ir arī probiotiķi uztura bagātinātāju veidā – tur jāskatās produkts ar pēc iespējas daudzveidīgākiem probiotiķiem.

Piemēram, GAPS pieejā probiotikas bieži tiek izmantotas kā viens no galvenajiem instrumentiem mikrobioma līdzsvarošanai. Tiek minēts, ka pieaugušam cilvēkam probiotiku daudzums var būt:

sākot no dažiem miljardiem (piemēram, 2–5 miljardi CFU dienā),
pakāpeniski palielinot devu,
dažos gadījumos sasniedzot 10–20 miljardus vai vairāk dienā, atkarībā no individuālās panesības un situācijas.

4. Fāgu terapija

Fāgu terapija izmanto bakteriofāgus — vīrusus, kas spēj selektīvi inficēt un iznīcināt noteiktas baktērijas. Atšķirībā no antibiotikām, šī pieeja ļauj mērķēt uz konkrētiem mikroorganismiem, neskarot pārējo mikrobiomu. Zinātnieki pēta, vai ar fāgu palīdzību varētu samazināt potenciāli kaitīgo baktēriju daudzumu zarnās un tādējādi mazināt iekaisuma procesus, kas saistīti ar preeklampsiju.

👉 Ko tas nozīmē man kā sievietei?
Šī pieeja vēl nav ikdienas praksē, bet tā parāda, ka nākotnē ārstēšana var kļūt daudz precīzāka.

5. Eksosomu terapija

Eksosomas ir mikroskopiskas daļiņas, ar kuru palīdzību šūnas savstarpēji apmainās ar informāciju. Jaunākie pētījumi analizē, kā iespējams ietekmēt šo komunikāciju, modificējot eksosomu saturu — piemēram, pievienojot specifiskas RNS molekulas vai proteīnus. Šī pieeja ir ļoti agrīnā stadijā, taču tā varētu palīdzēt ietekmēt procesus, kas saistīti ar iekaisumu, asinsvadu funkciju un placentas darbību.

👉 Ko tas nozīmē man kā sievietei?
Šī ir nākotnes medicīna, kas palīdz labāk izprast, kā organisms savā starpā “sarunājas”.

6. Labvēlīgo vielu (metabolītu) papildināšana

Zarnu baktērijas ražo dažādas vielas, kas ietekmē organismu, piemēram, īsās ķēdes taukskābes (SCFA). Zinātnieki pēta, vai šo vielu līmeņa palielināšana — tieši vai netieši — varētu kompensēt mikrobioma nelīdzsvarotību. Tāpat tiek analizēta arī citu metabolītu, piemēram, TMAO, loma un to regulācijas iespējas, jo tie var ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu.

👉 Ko tas nozīmē man kā sievietei?
Veselīgs uzturs, kas atbalsta mikrobiomu, palīdz organismam pašam ražot šīs svarīgās vielas.

Ko tas nozīmē kopumā?

Šobrīd zinātne virzās uz izpratni, ka:

• svarīga ir vide organismā, ne tikai simptomi
• zarnu veselība ir cieši saistīta ar vispārējo veselību, arī grūtniecības laiku, placentas un bērna veselību
• profilakse var sākties vēl pirms simptomu parādīšanās

Noslēgumā

Zarnu mikrobioms ir viens no faktoriem, kas var ietekmēt grūtniecības norisi, tostarp preeklampsijas attīstību.

Zinātne turpina pētīt, kā zarnu veselība, placenta un šūnu komunikācija ir savstarpēji saistītas, un kā šo saikni var izmantot nākotnes profilakses un ārstēšanas pieejās.

Ja vēlies individuālu sarunu par iespējām uzlabot savu mikrobiomu, gatavojoties bērna ieņemšanai, gaidību vai pēcdzemdību laikā, uzraksti man ziņu 29184145.

Atsauces

1. Zhang, Y. et al. (2025). Gut microbiota–placenta–exosome axis in preeclampsia: mechanisms and therapeutic strategies. Frontiers in Cellular and Infection Microbiology.
   https://www.frontiersin.org/journals/cellular-and-infection-microbiology/articles/10.3389/fcimb.2025.1697739/full
2. Koren, O. et al. (2012). Host remodeling of the gut microbiome and metabolic changes during pregnancy. Cell, 150(3), 470–480.
3. Chen, X. et al. (2020). Gut microbiota dysbiosis and increased plasma LPS in preeclampsia. Frontiers in Cellular and Infection Microbiology, 10, 94.
4. Lv, L. J. et al. (2019). Early-onset preeclampsia is associated with gut microbial alterations. Gut Microbes, 10(5), 632–645.
5. Tang, W. H. W. et al. (2017). Gut microbiota-dependent trimethylamine N-oxide (TMAO) pathway contributes to cardiovascular disease. New England Journal of Medicine, 368, 1575–1584.